Amatnieki dibina kontaktus un apmainās idejām

gal b 955605

No 6. līdz 10. septembrim projekta „Amatniecības pārrobežu sadarbības tīkls kā Latvijas – Lietuvas pierobežas pievilcības veicinātājs” partneri devās kopīgā pieredzes apmaiņas braucienā uz jau izveidotajiem Latvijas un Lietuvas amatniecības centriem, amatnieku kopienām, kā arī vienkārši amatnieku darbnīcām. Galvenokārt piedalījās amatnieki no projekta īstenošanas teritorijas, bet braucienā devās arī jaunizveidoto amatniecības centru koordinatori un projekta partneru projektu vadītaji. Kopā piecu dienu laikā apmeklējām 11 objektus, kas saistīti ar amatniecību Latvijā un Lietuvā, bet 9.septembrī, Kuršenai Amatniecības un mākslas centrā notika sanāksme par topošo 5 gadu attīstības plānu, kuru ekspertu grupa gatavo projekta laikā izveidotajiem amatniecības centriem. Jēkabpils novadu kā projekta partneri parstāvēja, amatniecības centra „Rūme” koordinatore Daina Sauleviča un zasiete Danuta Kiopa, kura „Rūmē” sēdīsies pie stellēm. Patīkami, ka mūsu tuvajos kaimiņos – Viesītē, ir tikko nodibināta jauna amatnieku biedrība, kura arī tika parstāvēta šai braucienā.

Brauciena pirmajā dienā, 6.septembrī, apmeklējām projekta „Amatniecības pārrobežu sadarbības tīkls kā Latvijas – Lietuvas pierobežas pievilcības veicinātājs” laikā izveidoto Bauskas amatniecības centru. Bauskas projekta partneris, tāpat kā mēs, vel aizvien ir amatniecības centra iekārtošanas procesā – „Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007 – 2013” Tehniskajam sekretariātam ir iesniegtas pēdējās projekta izmaiņas, kuras paredz vēl dažus papildus darbus par labu Bauskas amatniecības centra veiksmīgai darbībai, jo projekta laikā arī baušķeniekiem ir izdevies ietaupīt finanšu līdzekļus. Bauskas amatniecības centrā plānots strādāt ar koku, mālu un darināt rokdarbus.

6.septembrī apmeklējām arī amatniecības, atpūtas un izglītības centru „Mazā Kāpa” Koknesē. „Mazā Kāpa” ir privāts uzņēmums, kas atrodas pašā Pērses krastā, ļoti skaistā vietā un specializējies ādas apstrādē. Īpašniece Inese Kāpiņa dalījās ar amatniekiem sava veiksmīgā mazā biznesa noslēpumos, iedrošinot ikvienu nežēlot pūles un uzsākt ar amatu nodarboties kā ar maizes darbu, nevis tikai hobiju. „Mazajā Kāpā” ikvienam bija ļauts iemēģināt roku pašos vienkāršākajos ādas apstrādes darbos. Domāju, ka tos ādas atslēgu piekariņus, ko izgatavojām pie Ineses, atgriežoties no brauciena, mājiniekiem lepni atrādījām pirmāmkārtām.

Brauciena otrajā dienā, 7.septembrī, pirmā pietura bija visiem mums labi pazīstamā maizes ceptuve „Liepsalas” Klintainē, kurai retais pabrauc garām atceļā no Rīgas. Visi kāro pārvest mājās kaut vienu svaigās, smaržīgās maizes kukulīti. Bet vai visi zina, ka „Liepsalu” saimnieks uzsācis savu biznesu, pirmo maizi cepot krāsnī, kas izgatavota no lielas metāla mucas? Šī maizes krāsns vel aizvien apskatāma „Liepsalu” pagalmā, aislēpusies nedaudz aiz galvenās ēkas. Tāpat varam no „Liepsalām” pamācīties sadarbošanās mākslu, jo graciozā Vikingu laiva „Lāčplēsis”, kura pietauvota „Liepsalu” ostā, pieder pavisam citam uzņēmējam. No lieliskajām kaimiņu attiecībām labums tiek gan vienam, gan otram.

No Klintaines devāmies uz Zasu. Par amatniecības centru „Rūme” mūsu novada iedzīvotajiem laikam gan viss ir zināms. Tik daudzas publikācijas ir bijušas gan Jēkabpils novada interneta vietnē, gan novada ikmēneša laikrakstā „Ļaudis un darbi”, ka tiem, kuri vēl grib kaut ko vairak uzzināt, atliek vien atbraukt pašiem un apskatīt „Rūmi” Zasā, papliķēt sānu kādam smaržīgam sienas baļķim un parunāties par nākotnes plāniem.

8.septembrī jau bijām tikuši līdz tuvējām ārzemēm – Lietuvai, Rokiškiem. Kalējam Rolandas Kriaučiūnas ir sava smēde turpat Rokišku pilsētā. Rolandas nestrādā viens, viņam vienmēr ir kāds palīgs, arī jaunā maiņa jau sākot pamazām iezīmēties. Plānots smēdi paplašināt, jo ar produkcijas noietu grūtību nav. Kalējam pieder arī savs neliels amatniecības un mākslas priekšmetu veikaliņš turpat, dzīvojamās mājas ielas pusē. Protams, ka veikaliņā tirgo ne tikai viņa paša saražoto. Rolandas nav skaudīgs – viņš saprot, ka viens pats tālu netiksi. Ir japalīdz citiem un citi palīdzēs tev.

Tajā pašā dienā paspējām apskatīt Biržu pili Lietuvā, kur projekta „Amatniecības pārrobežu sadarbības tīkls kā Latvijas – Lietuvas pierobežas pievilcības veicinātājs” ietvaros tiek apkopota informācija par kara amatiem, notiek arheoloģiski petījumi. Turpat, Biržos, apmeklējām arī Biržu alus darītavu. Biržos aldara amats ir lielā cieņā. Kad pilsēta kara laikā bijusi pilnībā nopostīta, pilsetnieki nolēmuši, ka pirmais, kas jāatjauno, ir alus darītava.

Turpinot iepazīt dažādus amatniecības modeļus, 9.septembrī apmeklējām Kirkilai ciematu Lietuvā. Kirkilai amatnieki apvienojušies kopienā, uzņem tūristus, demonstrējot senās amatu prasmes. Piedāvā degustēt pēc senām receptēm gatavotus ēdienus (zivju zupa esot ļoti garšīga), iegādāties savus amatniecības izstrādājumus : tekstilizstrādājumus, saimniecības priekšmetus no koka, kalumus un gleznas. Turpat var apskatīt seno saimniecības priekšmetu un darbarīku ekspozīciju.

Nākamā pietura – Kuršenai amatniecības un mākslas centrs. Kuršenai amatnieki iekārtojušies vecā koka pilī. Šis amatniecības centrs uzsācis savu darbību kā vieta, kur amatniekiem sapulcēties un izkratīt sirdis. Kuršenai katru gadu, podnieku plenēru laikā, tiek kronēts „Podnieku karalis”. Tiek realizēti ES struktūrfondu projekti, kas saistīti ar amatniecību, rīkoti pasākumi, izstādes. Diemžēl koka pils, kurā mitinas amatniecības centrs, nepieder amatniekiem vieniem pašiem. Tādēļ tiek zaudētas iespējas skaisto koka ēku, kas atrodas praktiski avārijas stāvoklī, renovēt.

Kuršenai amatniecības un mākslas centrā notika arī sanāksme par 5 gadu attīstības plānu projekta „Amatniecības pārrobežu sadarbības tīkls kā Latvijas – Lietuvas pierobežas pievilcības veicinātājs” laikā izveidotajiem amatniecības centriem. Uz sanāksmi bija ieradušies eksperti, kuriem uzticēts šo plānu sastādīt. Sanāksmē galvenokārt runājām par visu iespējamo līdzekļu izmantošanu, lai projekta laikā izveidotais amatniecības tīkls strādātu maksimāli efektīvi. Ideju ir daudz, arī smagu jautājumu ir daudz. Zinu, ka daudziem amatniekiem šī diskusija atvēra acis uz kļūdām, tāpat kā jauno amatniecības centru koordinatoriem norādīja uz lielākajiem darbiem, kas viņiem būs jāpaveic, lai amatniecības centri savu misiju īstenotu pec iespējas labāk.

Brauciena pēdējā dienā, 10.septembrī, pabijām Dargaičiai etnogrāfiskajā ciematā, Lietuvā. Dargaičiai ciems ir īpatnējs ar senu koka ēku abpūvi un ciemata plānojumu – visas mājas ir vienas vienīgas ielas garumā. Ciematā var iemācīties izgatavot pats savu lupatu lelli un māla svilpaunieku. Nogurušiem ceļiniekiem piedāvā arī naktsmājas un mājas maltītes.

Noslēdzot braucienu, mūs sagaidīja Dobeles Amatu māja, kas arī ir radīta projekta „Amatniecības pārrobežu sadarbības tīkls kā Latvijas – Lietuvas pierobežas pievilcības veicinātājs” laikā. Amatu mājā darbi jau ir pilnībā pabeigti, tajā atrodas audēju darbnīca, saimes istaba, atpūtas istaba, telpa izstādēm un telpa rokdarbniekiem. Dobele blakus kultūras namam ir ieguvusi atbalsta punktu saviem amatniekiem, galvenokārt tekstilniekiem. Gribas atzīmēt dobelnieku veiksmīgo arhitekta izvēli – gan pati ēka, gan iekārtojums ir ļoti gaumīgi un mājīgi. Ja būsiet Dobelē, noteikti apmeklējiet Amatu māju !

Šķiroties Jelgavā norunājām, ka šādi pieredzes apmaiņas braucieni ir jāatkārto, un turpmāk vismaz reizi gadā amatniekiem jādod iespēja apciemot savus kolēģus, lai sapurinātos, apmainītos idejām, atjaunotu vecos un dibinātu jaunus kontaktus. Šoreiz tiešām bija žēl šķirties – tik daudz kas palika vēl neizrunāts.

Tādēļ lūgums visiem Jēkabpils novada amatniekiem, tiem, kas vēlas par tādiem kļūt un jebkuram, kam ir interese : zvaniet, rakstiet vēstules, atbrauciet uz „Rūmi” Zasā !

Jo vairāk mēs kopīgi domāsim, radīsim, meklēsim un strādāsim, jo labāk katram no mums klāsies.

Daina Sauleviča,

Amatniecības centra „Rūme” koordinatore

Informāciju par Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmu var atrast interneta vietnē www.latlit.eu .

Šī preses relīze ir sagatavota ar Eiropas Savienības atbalstu. Šīs preses relīzes saturs ir Zasas pagasta pārvaldes atbildība un nepauž Eiropas Savienības viedokli.

Mid Baltic Craft lv full